Web
Analytics

Par mani

                 XXI – NO KATRA GADSIMTA JĀPAŅEM TAS LABĀKAIS                                                                             jaunates forums

Ja man jautā, kas ir mani skolotāji, tad es varu droši atbildēt – mani skolotāji ir ne tikai tie, kas mani mācīja skolā un Latvijas Universitātē, studējot  žurnālistiku, pedagoģiju un psiholoģiju utt. (man ir 2 maģistra grādi), bet arī Latvijas izcilības –  Jūlijs Aleksandrs Students, Pauls Dāle, Aleksandrs Dauge, ārpus Latvijas Otto Ranks, Nikols Tesla, Tomass Edisons, Alberts Einšteins, Ričards Bronsons, Kens Robinsons un daudzi citi, protams, pats izcilākais Leonardo da Vinči, un šo izcilo ģēniju metodiku turpina attīstīt tālāk Garrets Loporto. Pasaule tik strauji mainās, ka mūsdienu cilvēkam ir par maz, ja viņš zina tikai to, ko Zariņš vai Liepiņš lasa vietējā skolā, vai Džonsons vai Karijs lasa Anglijā vai Īrijā. Lai viņš varētu holistiski domāt un strādāt, ir jāredz pasaule kopskatā – veselumā.

Grāmata “Kā atmodināt radošumu. Da Vinči gēns” ir sava veida da Vinči gēna metodikas adaptācija Latvijā. Kāpēc mums tas ir tik svarīgi? Mums ir daudz talantīgu cilvēku, un tādi bērni dzims arvien vairāk un vairāk, bet informācijas trūkuma dēļ mēs paši novirzāmies no sava ceļa, bet neizprotot, izdarām pāri arī saviem bērniem. Neaizmirstiet, ka mūsdienu skolu sistēma radās Vācijā, kad bija nepieciešams radīt sistēmas skrūvīti militāri rūpnieciskā kompleksā. Šī izglītības sistēma vairs neder jaunajiem bērniem.

 It īpaši uzmanieties, ja jūsu ģimenē ir ienācis tas nevaldāmais, aktīvais un kustīgais bērns, tad uzreiz nestiepsim viņu pie ārsta un nemēģināsim viņu savaldīt, izveidot viņu par “normālo cilvēku”, bet gan mēģināsim viņa enerģiju novirzīt vajadzīgajā virzienā un atmodināt viņā radošo garu – atklāt viņa ģenialitāti tajā jomā, dēļ kuras viņš ir ieradies šajā pasaulē.

 VISGRŪTĀKAIS DZĪVES UZDEVUMS IR – ATRAST SEVI.

Mēs dzīvojam tādā gadsimtā, kurā cilvēce pārdzīvo globālas pārmaiņas, kad progress attīstās milzu ātrumā, un daudz kas, kas mums vakar likās nereāls, šodien ir pats par sevi saprotams.

Neskatoties uz visiem sasniegumiem, atklājumiem un ielūkošanos visādos noslēpumos, tomēr paliek neatrisināti tādi cilvēka dzīvei svarīgi jautājumi, kā bezdarbs, nabadzība, iekšējā neapmierinātība, ģimenes institūta sagrāve.

Mūsdienās neapmierinātība ar savu dzīvi, darbs bez prieka, nabadzība, bezdarbs – tās ir slimības, no kuras cieš lielākā daļa no zemes iedzīvotājiem.

Negatīvās informācijas skala, kas šodien tiek gāzta uz sabiedrību, praktiski var iznīcināt jebkuru cilvēku – viņa potenciālu, viņa personību, viņa labos nodomus.

Šī negatīvā informācija iespaido (un ļoti nopietni) cilvēka apziņu, un sekas – ietekme uz viņu dzīvesveidu.  Negatīvs rada negatīvu.  Ļaunums ļaunumu. Vienīgais veids, kā uzvarēt ļaunumu, tas ir raidīt ēterā veselīgas, pozitīvas un pēc iespējas vairāk, radošas informācijas, kas savukārt vedīs cilvēku uz augstāku un gaišāku, bet ne uz piezemētu un tumšu nākotni. «Ja vēlies savu valsti— izmaini tās cilvēkus, vēlies izmainīt cilvēkus — izmaini viņu domāšanu ».

Viena no galvenajām šodienas problēmām, ka cilvēks zina ļoti daudz, bet pilnīgi nepazīst sevi, savu milzīgo potenciālu un savas spējas, kas var viņu bagātināt visās dzīves jomās.  Bet cilvēks, kas nezina, kas viņā ir apslēpts, un nemākot realizēt savas spējas un talantus, riski visu dzīvi palikt verga statusā, ko viņam ir uzspieduši stereotipi vai kāda savtīgās intereses.

Mūsdienu sabiedrība atrodas pastāvīgās pārmaiņās, tāpēc atslēga u XXI gadsimtu un tās dārgumiem ir cilvēka personības jomu attīstība.

Ne «maizes rika, lai izdzīvotu», bet spilgti panākumi jebkurā izvēlētajā nozarē – tam jākļūst par dzīves ideālu mums un mūsu bērniem.

Kā es meklēju sevi…

Atskatoties uz savu darba pieredzi, es sapratu, ka nekad neesmu strādājusi darbu, kas man nepatīk. Sāku agri strādāt, tad veidoju jauniešu raidījumu “Mozaīka”, un man bija iespēja intervēt ļoti daudz interesantus cilvēkus. Mans žurnālistes darbs žurnālā “Kino”, “Slavenību dzīve”, un citos izdevumos deva man iespēju satikties ar ļoti interesantiem un talantīgiem cilvēkiem – izciliem talantiem – Elzu Radziņu, Regīnu Razumu, Arni Līcīti, Vari Vētru, Andri Bērziņu, Jāni Paukštello, režisoru un operatoru Juri Podinieku, mūziķus Uģi Rozi, Renāru Kauperu, Ellu, Gunti Veitu un varētu minēt vēl daudzus… Tā bija tiešām liela bagātība, bet es sapratu vienu, ka visiem bija kopīga iezīme – viņi visi dzīvē bija sekojuši  savam aicinājumam un pārvērtuši savu talantu profesijā. Tanīs dzīves brīžos, kad viņi novirzījušie no sava talanta ceļa, jutušies nelaimīgi.

Arī turpmākais darbs jauniešu žurnālos, kino muzikālajā centrā “Bimini” kinokluba organizēšana bija iesākums daudziem jauniem projektiem, ko pēc tam turpināju jauniešu eksperimentālā centra'”Forums”. Jauns un interesants darbs bija jaunu studiju programmu veidošana vairākās Latvijas augstskolās. Visa šī darba pieredze bija radošs ceļš, kas palīdzēja man saprast, ka dzīve ir radošs process, kā mākslas darbs, ko veido katrs, nevis kaut kādi ārējie faktori.  Tomēr visu šo laiku mani interesēja galvenais jautājums – kā jau no bērnības veidot bērnu dzīvi tā, lai viņš sekotu savai sūtībai, un vecāki un skolotāji palīdzētu attīstīt viņa talantus. Savā ziņā pašreizējais darbs par Karjeras mentori bija jau liels solis šajā virzienā, un, protams, katru dienu cenšos palīdzēt savu darba pienākumu ietvaros. Tomēr, ja tas būtu tik vienkārši, tad visas negācijas, ar ko sastopas jaunieši, jau sen būtu izzudušas, tāpēc sapratu, ka ar to ir par maz, tāpēc jāattīsta tālāk…

Viena no atbildēm: Pārvērt savu talantu profesijā!

Iekšējā un ārējā pasaule

Var ilgi studēt ārējo pasauli, bet nezinot savu iekšējo pasauli, ārējā pasaulē var apmaldīties. Īpaši uztverot to informatīvo skalu, kas šodien gāžas uz mums no visām pusēm. Iekšējā pasaule ir mūsu personīgo īpašību, spēju, talantu un apdāvinātības pasaule.Tas nav tas, kas bijis, ir un būs kaut kam, tas ir tas, kas jau mums ir.

Tie ir tie dārgumi un dimanti, kas jau cilvēkam ir, tos tikai jāatrod un pastāvīgi no gada uz gadu jāslīpē, pārvēršot tos arvien vērtīgākos briljantos, kas baros un nodrošinās ne tikai pašu cilvēku, bet arī dos labumu tiem, kas mums ir apkārt.

Tieši nevērība attiecībā pret savu potenciālu un to realizāciju noved pie nabadzības, ģimeņu iziršanas, sabiedrības pagrimumam ar visām sekojošām sekām, kas pašlaik valda sabiedrībā. Patiesībā katrs cilvēks sājā pasaulē vēlas gūt panākumus un būt šajā dzīvē pašpietiekams, atrast un atklāt savus talantus, lai viņam būtu laimīga ģimene, nodarbotos ar darbu, kas viņam patīk, būt pārliecinātam un daudz ko iemācīties darīt. Bet ne visi to zina, kā to visu īstenot un sasniegt.

Atrast savu meistardarbu

Cilvēki, kas nav savā vietā un strādā darbu, ko nevar ciest, dzīvē nav nekādu mērķu un viņiem nav uzstādījuma – kļūt laimīgiem, ražot kvalitatīvas preces  un sniegt augsti kvalitatīvus pakalpojumus. No visa tā rodas sociālais sasprindzinājums, kā arī tas ir nabadzības iemesls, tā kā zemas kvalitātes preces un pakalpojumi nekad nebūs konkurētspējīgi un pieprasīti. Cilvēks, kurš nav sava darba MEISTARS, vienmēr paliks dzīves pavēnī, jo tas nav viņa darbs, viņa dzīve.   Dzīve ir pierādījusi, ka cilvēks, kas nav atradis sevi, paliek nelaimīgs jebkurā valsts iekārtā, jebkuros apstākļos un pie jebkuras naudas. Ja cilvēks zina, kas viņš ir un kā realizēt savu neierobežoto potenciālu, tad viņam dzīvē nebūs nekādu šķēršļu. Cilvēks, kas iemācījies realizēt savu individualitāti, var ar savu talantu, pārvēršot to katru dienu meistardarbā, atrisināt sabiedrības vēlmes, dodot sabiedrībai sava talanta augļus, jauno tehnoloģiju idejas un personīgās daiļrades rezultātus.

Tieši attīstot personīgo meistarību, kuras pamats ir jūsu dotumi, jebkurš cilvēks var panākt personīgo konkurētspējas pārākumu sabiedrībā, bet mūsu valsts saņemt tādu pārākumu starptautiskajā līmenī.

Tautas pašapziņa

Man ir apnikušas dažādas mācības (kas atceļojušas pie mums gan no rietumiem, gan no austrumiem), un kuras mēs kāri ķeram, it kā mums pašiem nekas nebūtu. Ne savas vēstures, kultūras, pedagoģijas, un mūsu visspēcīgākā dzīves filozofija – dainas, kas nav līdzīgas nevienam pasaulē. Baltu mantojums, mūsu senču garīgais mantojums, ir daudz spēcīgāks un dziļāks, kā visi kopā citur pasaulē. Ja mūsu pašus ir skārusi dažādu ideoloģiju ietekme, tad mums savi bērni un mazbērni jāmāca pēc senču pedagoģijas zelta graudiem, miksējot tos ar jaunākiem sasniegumiem pasaules pedagoģijas praksē. Mums ir visskaistākā daba, mums ir visskaistākie cilvēki un mūsu lielākais mīnuss ir pašapziņas trūkums. No tā arī sākas savstarpējie kašķi, neiecietība un strīdi. Neprot diskutēt tie, kam ir zems pašvērtējums. Mēs esam piedzimuši tieši tur, kur mums jābūt, bet mums visiem kopā un katram atsevišķi jārealizē savs dzīves uzdevums. Jā, mēs varam iepazīt pasauli, bet atgriešanās pie saknēm, pie sava pamata vienmēr ir ļoti svarīga, lai mēs saprastu sevi. Visas negācijas, kas valda mūsu sabiedrība – alkoholisms, narkomānija, noziedzība – tās ir tikai sekas, kad cilvēks nevar atklāt sevi un nav  savā vietā, savā telpā, savā pasaulē.

Jaunie bērni ienāk mūsu ģimenēs

Ģimenē arvien vairāk ienāk indigo jeb bērni ar Da Vinči gēnu, bet jaunie bērni ir daudz jūtīgāki un jau zina labāk par saviem vecākiem savu aicinājumu.

Kā atbildīgajām vecākiem, mums visiem ir lieli sapņi par mūsu bērniem. Bērnam, protams, vecāki ir pirmie un labākie skolotāji, bet drudžainā aizņemtība vai labu vēlot vecāki bieži vien realizē savus sapņus, un aizmirst par bērna sapņiem, bet katram bērnam ir savi sapņi un savi talanti. Katrs mēs esam neatkārtojams! Jau no bērnības, cik vien iespējams, jāsāk palēnām veidot jūsu mazuļa profesionālo dzīvi, lai no mazā ģēnija viņš pārvērstos par lielo ģēniju.

***

Lai atrisinātu nabadzības, neveiksmju, haosa un sagrāves problēmu ir nepieciešamas divas lietas:

  • Zināt sevi un savu personīgo potenciālu.
  • Iemācīties prasmes, lai savu personīgo potenciālu veiksmīgi realizēt sabiedrībā (pārvērst to profesijā).

Manas darbības gala mērķis —caur mūsu sabiedrības apmācību un apgaismību, atjaunot vārdu «Cilvēks», kā ir augstāko vērtību, kas ir pašpietiekama personība, nodarbojas ar darbu, kas viņam patīk un atrodas savā vietā, dodot labumu visai sabiedrībai.  Es vēlētos pārliecināt arī Jūs, ka jebkura cilvēka pārmaiņas dzīvē ir absolūti iespējamas un reālas. Bet caur personīgajām pārmaiņām notiks arī pārmaiņas mūsu pilsētās, reģionos un valstī.

IMG_20141017_0005 (1)

Attēlā: Es un mani studenti Galeria Riga prezentācijas pasākumā.

Konference

Š.g. 1. augustā vadīju darba grupu Jaunatnes Forumā, kur tikāmies ar latviešu jauniešiem no visas pasaules.

 (Darba grupa: Radošā jaunatne – neizmantotās iespējas Latvijai un diasporas jauniešiem)

Man ir divas maģistra izglītības un ļoti daudz reālās prakses. To visu es varu nodot citiem – savu izglītību un pieredzi, ko es pati esmu izmēģinājusi uz sevi. Man ir izdevies sakārtot ne tikai savu veselību, bet arī visu dzīvi, es ceru, ka tāpat kā citus, spēšu iedvesmot arī Jūs.

Jaunais projekts uzsācis savu darbību, pašlaik gatavoju metodiskos materiālus un pirmās lekcijas.  Piedāvāju arī jums XXI gadsimta izglītības sistēmu! Atcerieties, mūsu vietā to neizdarīs neviens cits, kā tikai mēs.

 

LATVISKĀS PASAULES MĀCĪBU CENTRS    

Jau vairākus gadus es meklēju ideālo izglītības modeli, kā mēs varētu audzināt bērnus tā, lai viņi apgūtu skolā ne tikai zināšanas, bet palīdzētu viņiem izpildīt viņus sūtību uz Zemes, kur viņi ir ieradušies. Šos gadus strādājot gan augstskolās, gan konsultējot jauniešus, sāku izprast šīs likumsakarības, ka visas nelaimes, kas sākas jau agrā bērnībā un vēlāk pārtop jau dažādās negācijās: alkohola lietošana, narkotikas, pašnāvības gadījumi varēja arī nebūt, ja vecāki un skolotāji būtu savlaicīgi zinājuši, kā viņu virzīt un kā viņam palīdzēt. Mēs taču ļoti labi zinām, ka ne vienmēr teicamnieks sasniedz panākumus, un ne vienmēr tie saucamie nepaklausīgie bērni negūst panākumus. Ir visādi.  Formula patiesībā ir ļoti vienkārša: Vai tu dzīvē aizej pa savu ceļu –  realizē savu aicinājumu un talantus vai vienkārši nomaldies no sava ceļa. Pirmajā gadījumā tu savā dzīves scenārijā spēlē galveno lomu, otrajā – tu esi tikai masu skatu dalībnieks, kurš realizē citu vēlmes un ļaujies viņu manipulācijām.Bet ja vēlies spēlēt galveno lomu savā dzīves scenārijā, tad tas jāsāk jau bērnībā, un to var palīdzēt arī vecāki un skolotāji. Citreiz pietiek ar vienu skolotāju.

Strādājot ar jauniešiem to sapratu, kas ir jādara, bet nespēju atrast tam zinātnisko pamatojumu, kamēr meklējot jaunās atziņas pedagoģijā un pētot XXI tendences pasaulē, beidzot atradu tam visam zinātnisko pamatojumu. Un lai cik tas dīvaini nebūtu, tas sasaucās ar maniem pieņēmumiem un Latvijas izglītības sistēmu, kas jau tika izstrādāta 20. gados. Pašlaik pasaule bija visas šie unikālie atklājumi ir   savienojušies, laužot laika robežas, jo gudrība ir mūžīga un to nespēj ietekmēt ne laiks, ne valsts  iekārtas. Tajā ir sakoncentrēts viss, kas dzīves ceļā ir nepieciešams. Un atkal piepildījās senā atziņa „Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais”.

Katram veselīgi domājošam cilvēkam ir redzama civilizācijas kopējā  krīze. Visās cilvēku dzīves darbības jomās  ir iestājusies dīkstāve, vai degradācija, vai vilšanās.Galējo sasprindzinājumu sociālajā jomā, dalīšanās bagātajos un nabagos, savos un svešajos, nacionālo valstu iznīcināšana, etnisko, starpreliģijas konflikti, ekoloģiskās katastrofas apdraudējums, starpattiecību krīze, terorisms, onkoloģija, AIDS, korupcija, mafija. Visas nelaimes nemaz nevar uzskaitīt.Tās ir acīmredzamas. Mazāk ir tie, kas saprot, ka visām bēdām  ir  viena sakne, viens avots, viens iemesls. To precīzi ir noraksturojis profesors Preobraženskis: «Sagrāve ne jau ir uz ielas, bet gan sagrāve galvās!»

Iemesls šim postam ir IZZIŅAS PROCESA KRĪZE, ZINĀŠANU KRĪZE, DOMĀŠANAS VEIDA KRĪZE.

Mūsu vēsturiskā patiesība, baltu patiesās vērtības sakrālo vārdu aizmiršana, baltu vārdi, no atmiņas tika izdzēsts tas, kas ļāva cilvēkiem dzīvot saticībā, priekā, mīlestībā, harmonijā ar sevi, tuvākajiem, Dabu – tā ir daļa no viena plāna, noteikti spēki, kuri vēlas redzēt cilvēku  nepieklājīgu, bezgribas, viegli vadāmu biorobotu, radījumu, kuru ir viegli pakļaut.

Mūsu uzdevums -palīdzēt atdzimt vēsturiskai ATMIŅAI un PATIESĪBU PAR MŪSU SENČIEM, par patieso BALTU VĒSTURI, PAR ĪSTO LATVIJAS SENATNI.  Izkliedēt melu miglu un izkropļojumus, kas aptumšo ATMIŅAS PAR MŪSU SENČIEM. LAI ATDZIMST KOPĒJAIS BALTU GARS, kad visi  tēvzemes cilvēki cīnītos par LATVIJAS interesēm, bet tēvzeme rūpējās par saviem DĒLIEM UN MEITĀM.

Palīdzēt atdzimt brīnišķīgām tradīcijām, kultūrai, senču paradumiem, pret tagadējām orģijām, kaislībām, bezkultūrai, alkatībai un nekaunībai, kas padarījusi cilvēku naidīgu pret Dabas Likumiem, un novedis cilvēci līdz BOJĀ EJAS robežai. Zināšanas par savu izcelsmi, par savu dzimtu satur visu patiesību par cilvēku, par tā saknēm, par viņa sūtību. Tāpēc tik dziļi paslēpti PATIESĪBAS dārgumi, tiem, un šī atdzimšana  dzīvei  nozīmē BEIGAS VIŅU PASAULEI. Atdzimšana ne vienmēr nozīmē  kaut kas principiāli jaunu, kas vēl nav bijis šajā pasaulē. Mums, baltiem, ir kam atdzimt. Mums jāatceras tikai vienu:  ATCERIES SEVI.

Pa šo laiku, kad rakstīju mazāk, es iepazinos ar daudz interesantiem, gudriem cilvēkiem, viņi reti tiek pie vārda, jo plašsaziņas līdzekļos valda lēti ļaudis dārgās drēbēs, nevis gudrība, tāpēc es sapratu, ka, ja mēs vēl ilgi ļausimies šīm manipulācijām, tad no baltu gudrības, kas ir visu mūsu pirmsākums, drīz nekas nepaliks pāri. Bet mums vēl ir tik daudz jāatklāj, jo iesācies jau ir XXI gadsimts – kvantu laiks, kad būs svarīga gudrība, nevis tikai zināšanas. Ko mēs nodosim saviem bērniem – tukšu trauku? Mums ir avots, kur pasmelties, jo mūsu zemapziņā vēl arvien, kaut vai nedaudz, bet pašā dzelmes dziļumā – mūsu zemapziņā, vēl ir šī mūsu senču,  baltu gudrība, kur pasmelties. Vajag tikai sākt…