Web
Analytics

Nedēļas domas

Mēs esam lieli tik, cik mūsu griba…

16.marts10-664x440

Šodienas 16. marta pasākums tikai pierādīja, cik mēs esam stipri un lepni, un mums ir nākotne. Tam pierādījums ir jaunieši, kas katru gadu no karogiem izveidotajā alejā aizsargā sirmos kungus. Pieminam šodien visus, kuri bija spiesti karot zem svešiem karogiem.
Toties, cik nožēlojams izskatījās Kremļa blogeris Fiļip…. žurnālists viņš noteikti nav, blogeris vārds arī viņam par labu… Vienīgi būtu interesanti uzzināt, cik naudas par šo viņa sarīkoto šovu, ieripoja no Krievijas viņa bankas kontā?

 

Pārdomas pēc Lāpu gājiena….

Mūsos vajag būt svētam, tīram pašlepnumam. Mēs neesam tie, kas grib citus apspiest, bet mēs arī neļausimies no citiem apspiestiem.

(K. Ulmanis. 1934.)

laapas

Tā bija fantastiska sajūta, ka, neskatoties uz slapjo laiku, cilvēki bija kopā pat ar bērniem  devušies Lāpu gājienā. Smaidošas, laimīgas sejas, lepni soļoja kopā pa peļķēm, neskatoties uz to, ka dažam labam kājas palika slapjas. Mums visiem bija silti…. Mūs visus sildīja kopības sajūta un uguns. Uguns pat tumsā iededz gaismu, to ļoti spēcīgi enerģētiski attīrot…

Uguns ir viena no pasauli veidojošām stihijām. Ielūkojoties uguns liesmā, iespējams ieraudzīt pasaules aizsākumu… Uguns – sargājoša, sildoša, pirmatnēja, lepna un kaislīga. Tajā brīdī bija tiešām liels lepnums par mums un mūsu mīļo Latviju. 

Bet tā visa varēja nebūt, jo …tepat kaimiņu zemēs plosās terors, nelaimes, nāve – viss, kas izjauc dabisko harmoniju, un, ko par katru cenu cenšas uzspiest Latvijai. Tagad Eiropa sēž katrs savā mājā, klusi, klusi…. Kas vainīgs? Protams, ka cilvēki, kas noticēja viltus vērtībām. Cilvēki, jā, bet “integrētājiem” pildās atkal banku konti. Un tas jau sen nav noslēpums, ka arī šīs pašas “sejas”, kas arī Latvijā  iztukšoja valsts kasi, bet tagad ir atradušas jaunu naudas smelšanas avotu.

Diemžēl, nebūsim naivi, tā ir vistiešākā netīrās naudas atmazgāšana, sākot jau ar bēgļu pārvadātājiem, un šajā projektā diemžēl cieš nevainīgi cilvēki, tai skaitā arī bēgļi, jo viņiem tiek sasolīti “zelta kalni”, bet viņiem trāpa no abām pusēm – gan no “naudas maisiem”, gan teroristiem. 

Vai jūs nepamanījāt, ka diezgan nožēlojami notika arī naudas sadale bēgļiem Latvijā? Vispirms tika nosaukta summa, kas nepieciešama bēgļiem, un tikai tad sekoja, ko šajā summā varētu iekļaut?Normāli būtu, ja vispirms būtu izstrādāts plāns, un tad aprēķināta naudas summa.

Kad beidzot sāks integrēt Latvijas tautiešus, kuri daudzi bija spiesti doties uz svešām zemēm dažādu iemeslu dēļ? Kaut kā tajā brīdī “naudas maisi”paliek kurli. 

Tā nu vēlējos uzrakstīt par šo fantastisko sajūtu Lāpu gājienā, bet diemžēl vēl arvien mūsu uguni grib nodzēst naidīgas personas, kuras naudas dēļ ir ar mieru sagraut Latviju un ievest teroristus. 

 

 

Kad vairs nevaram domāt tikai par sevi!

Ir atkal izšķirošs brīdis Latvijai, kad jānoliek malā katram savas problēmas, sīkos ķīviņus un nesaskaņas, lai 4. augustā plkst 18.00 visi pulcētos pie Ministru Padomes. Ticiet man, tas tiešām ir ļoti nopietni…Tie nav nekādi bēgļi, bet gan starptautiskas mafijas organizēts miljoniem vērts pasākums, kurā diemžēl iesaistījušies naudas dēļ arī Latvijas nodevēju partijas. 

Izlasiet šos rakstus un jums daudz kas kļūs skaidrāks!

Eiropas mēroga muļķošana

 eripiga

Mūs cenšas iežēlināt un biedēt, cenšas izmantot melus un cilvēku nezināšanu, lai tikai Latvija piekāptos un uzņemtu ieceļotājus no Āfrikas. Tik rupjā veidā tiek lobēts pasākums, kurš radīs ilgtermiņa apdraudējumu Latvijas pastāvēšanai kā nacionālai valstij.

Dažādos raidījumos un no politiķiem esam dzirdējuši demagoģiskus salīdzinājumus starp Āfrikas bēgļiem un latviešu bēgļiem Otrā pasaules kara laikā. Viņi aicina uz līdzjūtību pret tiem cilvēkiem, kuri bēg no kara… Bet vai sabiedrība tiek informēta, ka, piemēram, Eritrejā karš nav noticis piecpadsmit gadu, bet šodien Eritrejas pilsoņi ir vieni no aktīvākajiem „bēgļiem”, kuri brauc uz Eiropu? Arī Eiropas Komisijas sagatavotajos priekšlikumos par ieceļotāju sadali ES dalībvalstu vidū, īpaši tiek izcelti ieceļotāji no Sīrijas un Eritrejas. Diemžēl koalīcijas sēdēs esmu pārliecinājies, ka premjerministre un Iekšlietu ministrs nav iedziļinājušies šajā jautājumā un nezin, kas īsti notiek valstī, kuru piederīgos grib piespiest uzņemt Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijai.

Kas tad īsti ir Eritreja? Eritreja ir divreiz lielāka par Latviju un tajā dzīvo aptuveni 6,5 miljoni iedzīvotāji. Lielākās etniskās grupas ir 55% tigraji, 30% tigri. Puse iedzīvotāji ir musulmaņi, puse kristieši. Oficiālās valodas ir tigriņu, arābu un angļu valodas, bet plašu lietojumu saglabā arī tigru, beju, saho, afāru, blina, kunama, nara valodas. Daļa iedzīvotāju lieto arī itāļu valodu.

Vēsturiski Eritrejas teritorija ir bijusi pakļauta dažādām valstīm. 19.gadsimtā savā kontrolē to ieguva Itālija. Otrā pasaules kara laikā Eritreju savā kontrolē ieguva Lielbritānija. 1950.gada beigās Apvienotās nācijas nolēma, ka Eritrejai ir jābūt federācijā ar Sabiedroto valsti Etiopiju. Pēc tam, kad Etiopijas imperators 1962.gadā atlaida Eritrejas parlamentu un anektēja to, aizsākās Eritrejas neatkarības karš, kurš ilga 30 gadus. Neatkarības karā abām karojošajām pusēm palīdzēja gan rietumvalstis, gan sociālistiskā bloka valstis. Karš noslēdzās līdz ar PSRS norietu. 1991.gadā Eritrejā notika referendums par Eritrejas neatkarību, kur teju vienbalsīgi tika nobalsots par neatkarību. Pēc neatkarības iegūšanas Eritrejā varu sagrāba „Eritrejas Tautas atbrīvošanas fronte”. Pēc robežstrīdiem un sadursmēm uz valsts robežām, no 1998.gada norisinājās Eritrejas-Etiopijas karš, kurš noslēdzās 2000.gadā, kad tika uzsāktas miera sarunas un ANO komisija uzsāka darbu pie abu valstu robežu precizēšanu un demilitarizāciju.

Nenoliedzami Eritrejā apstākļi ir smagi un valsts vadība ir nedemokrātiska un var saprast iemeslus, kāpēc Eritrejas iedzīvotāji pamet Eritreju, tomēr vajadzētu kritiski vērtēt vai šie cilvēki ir uzskatāmi par bēgļiem. Ja runa ir par bēgļiem, tad loģiski šķiet, ka cilvēki emigrē uz tuvāko valsti, kur valda miers. Piemēram, vairāk kā 200’000 eritrejiešu bēgļi atrodas Etiopijā un Sudānā. Galvenokārt bēgļu gaitās viņi devās neatkarības kara laikā un pēdējā kara laikā, kad valsts karoja pret Etiopiju. Saprotama ir eritrejiešu bēgļu atrašanās Saūda Arābijā, Jemenā, pat Ēģiptē, bet tie, kuri mēģina nokļūt Eiropā ir uzskatāmi par ekonomiskajiem migrantiem, nevis bēgļiem. Par to liecina apstāklis, ka vislielākais eritrejiešu „bēgļu” skaits ir turīgajā Zviedrijā, Vācijā un Šveicē. Par to liecina apstāklis, ka šie „bēgļi” ir pabijuši vairākās Eiropas valstīs, meklējot, kur varēs vislabāk nopelnīt. Tomēr spilgtākais apliecinājums ir fotogrāfijas ar „bēgļu” laivām, kuras sasniedz Dienvideiropu, kāpēc tajās teju nav redzamas sievietes un bērni? Ļoti bieži „bēgļi”, kuri nonāk Eiropā ir vīrieši, spēka gados. Tas šķiet dīvaini, jo Latvijas pieredze liecina, ka bēgļu gaitās dodas sievietes ar bērniem vai visa ģimene kopā, nevis ģimene paliek bīstamajā zonā un vīrietis dodas uz drošāku vietu.

Līdzīgus piemērus mēs redzam Sīrijā, kur lielākā daļa bēgļu ir apmetušies tuvākajās reģiona valstīs, bet ir virkne cilvēki, lielākoties vīrieši spēka gados, kuri cenšas nokļūt, nevis tuvākajā drošajā valstī, bet bagātākajās Eiropas valstīs.

Būtisks ir apstāklis, ka arī Eiropas Komisija oficiālos dokumentos izvairās ieceļotājus no trešajām valstīm saukt par „bēgļiem”. Termins bēglis tiek pamatā lietots publiskajā komunikācijā, lai dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem būtu vieglāk akceptēt jaunu ieceļotāju uzņemšanu. Ja godīgi un atklāti tiktu teikts, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāuzņem imigranti, kuri ir nelegāli ieceļojuši Itālijā un Grieķijā, tad pavisam noteikti šo piedāvājumu būtu neiespējami „pārdot” vēlētājiem. Tāpēc publisko attiecību speciālisti ir ieteikuši komunikāciju balstīt uz vārdiem „bēgļi, kuri bēg no kara”, „solidaritāte”, „palīdzība”, lai būtu vieglāk apmānīt sabiedrību.

Pat jautājuma virzība ir bijusi viena liela manipulācija. Tā vietā, lai Eiropas Savienības dalībvalstis pārrunātu vai tās vēlas, vai tām ir iespējas uzņemt ieceļotājus, kā tos uzņemt, kādas saistības valsts uzņemas pret viņiem, kā tiks izvēlēti uzņemamie ieceļotāji utml. Tā vietā tika piedāvāts katrai dalībvalstij uzņemt konkrētu ieceļotāju skaitu. Tālāk sekoja diskusija par to cik uzņemt, nevis vai valsts var uzņemt. Šajās sarunās ļoti negatīvi sevi parādīja Latvijas atbildīgie ministri, kuri atkāpās no Saeimas pieņemtās pozīcijas un piekrita uzņemt ieceļotājus. Vēl vairāk, viņi meloja. Viņi vairakkārt uzsvēra, ka visas valstis uzņems noteiktu skaitu ieceļotāju, bet šobrīd mēs redzam, ka Ungārija un Bulgārija neuzņems. Viņi teica, ka iestāsies par brīvprātīgu ieceļotāju uzņemšanu ES līmenī, bet mēs redzam, ka šobrīd ES dalībvalstīm ir sadalītas kvotas pēc Luksemburgas piedāvātās formulas. Tāpēc nav nekāda ticība šiem cilvēkiem, kuri šobrīd apgalvo, ka Latvijai nākotnē nebūs jāuzņem vēl vairāk ieceļotāji.

Atšķirībā no citām Eiropas valstīm, Latvijas sabiedrība nedrīkst pakļauties manipulācijām, kuras padarīs mūsu valsti vājāku. Sabiedrībai ir jāizdara spiediens uz politiķiem, kuri ir gatavi piekāpties tik būtiskā jautājumā un skaidri jāapliecina, ka Latvija nav gatava uzņemt jaunus ieceļotājus.

No Latvijas

Notiek manipulācijas ar sabiedrisko domu, sasaistot nelegālo imigrantu uzņemšanu ar latviešu bēgļu situāciju pēc 2. pasaules kara. Ko par to saka paši vēstures aculiecinieki?

Šeit var iepazīties ar Nacionālo partizānu, latviešu leģionāru, politiski represēto un citu sabiedrisko organizāciju aicinājumu uz 4. augusta protestu pret imigrantu uzņemšanu

”Ar patiesām bažām vērojam Ministru kabineta pieņemtos lēmumus saistībā ar plānoto nelegālo imigrantu izmitināšanu Latvijā. Pārsteidz vieglprātība, nerēķināšanās ar tautas viedokli un steiga, kādā tiek risināts šis jautājums.
Mēs kategoriski iebilstam pret Āfrikas un Āzijas ieceļotāju, ko politiķi savā retorikā bieži apzīmē ar jēdzienu “bēgļi”, izmitināšanu Latvijā.

Nostājas pamatojumā ir dažādi iemesli:

1. Etnokulturālais aspekts. Padomju okupācijas periodā Latvijas teritorijā pretlikumīgi ieceļoja vairāki simti tūkstoši iebraucēju un militārpersonu no citām PSRS republikām, kā rezultātā vēl šodien Latvijas valstsnācijas īpatsvars veido vien 62% no iedzīvotāju kopskaita. Vērojot, cik gausi notiek padomju laika iebraucēju integrēšanās Latvijā, nav ne mazāko šaubu, ka etniski, kulturāli un lingvistiski daudz svešāki iebraucēji nespēs integrēties. To arī redzam Rietumeriopas valstīs, kur iebraucēji veido pašpietiekamas un noslēgtas kopienas, kurās vietējiem nav nekādas noteikšanas. Latvijas gadījumā tas būtu īpaši traģiski, jo, ņemot vērā padomju kolonizācijas laikā Latvijā izmitinātos iebraucējus, to īpatsvars jau šobrīd ir lielākais ES; tas latviešiem varētu nozīmēt etnisku katastrofu.

2. Drošības aspekts. Neuzskaitot daudzos traģiskos atgadījumus dažādās Eiropas valstīs, kurā tieša loma bijusi islāmticīgiem imigrantiem, vēlamies atgādināt kaut vai tikai Latvijas Drošības policijas paziņojumu par to, ka imigrantu uzņemšana rada papildus drošības riskus. Maskējoties zem patvēruma meklētāju statusa, Latvijā var iekļūt dažādu teroristisku organizāciju kaujinieki vai radikālā islāma sludinātāji. Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka tūkstošiem kilometru garš ceļš maksā tūkstošiem eiro, kas ir ievērojama summa pat mums Latvijā. Ņemot vērā imigrantu izcelsmes valstu dzīves līmeni, ir skaidrs, ka šādu naudu var atļauties tikai ar noziedzību saistītas personas. Arī Rietumeiropas pieredze rāda, ka imigrantu skaita pieaugums būtiski palielina noziedzības līmeni. Būtiski pieaug ar vardarbību un narkotikām saistīto noziegumu skaits. Nedrīkst aizmirst, ka islāma reliģijas un nežēlīgas vides apstākļos priekšstats par cilvēka dzīvības vērtību, īpašuma neaizskaramību un sievietes tiesībām ir izveidojies radikāli atšķirīgs no Latvijā pieņemtā.

3. Demokrātijas aspekts. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta lēmums ir pieņemts lielā steigā, nekonsultējoties ar sabiedrību un ignorējot pat Saeimas pieņemtos lēmumus, tad nav ne mazākās ticības apgalvojumiem par to, ka imigrantu uzņemšanai ir vienreizējs raksturs. Gluži otrādi – tas rada pārliecību, ka šis ir tikai sākums plānveidīgai imigrantu izmitināšanai Latvijā. Bieži tiek pieminēta solidaritāte ar pārējo ES, spēlēts uz dvēseles stīgām, piesaucot latviešu bēgļus pēc Otrā pasaules kara. Tas ir nekorekti un melīgi – latviešu bēgļi bēga bailēs par dzīvību, nevis meklēja lielākos pabalstus, latviešu bēgļi neveidoja noslēgtas un pamatnācijai naidīgas kopienas, latviešu bēgļi deva savu ieguldījumu to valstu attīstībā, kurās tie apmetās, vienmēr ar cieņu un pietāti izturoties pret savu mītnes zemi un tās paražām! Mēs varam savu iespēju robežās sniegt ieguldījumu palīdzībā reāliem bēgļiem, piedaloties, piemēram, bēgļu nometņu celtniecībā Āfrikas valstīs, bet Latvijai nav pienākums citu valstu labā upurēt savu valsti!
Latvijas pilsoņi nevar vienaldzīgi noraudzīties, ka tiek pieņemti lēmumi, kuri apdraud Latvijas valsts pastāvēšanu, tādēļ aicinām visus piedalīties un atbalstīt 4. augustā plkst. 18:00 pie Ministru Kabineta plānoto protesta akciju pret ieceļotāju piespiedu uzņemšanu Latvijā!”

Latvijas Nacionālo partizānu apvienība
Latvijas Nacionālo Karavīru biedrība
Rīgas Politiski represēto biedrība
Latvijas Ordeņu brālība
Aleksejs Ozoliņš, Latviešu Virsnieku apvienības priekšsēdētājs
Latvijas Ukraiņu kongress
Biedrība “Tēvijas sargi”
Latviešu nacionālistu klubs
NS “Taisnīgums”
Piebalgas Latviešu biedrība
Jēkabpils Latviešu biedrība
Biedrība Nacionālo karavīru atbalstam
Vīru kopa “Vilki”
Folkloras kopa “Vilkači”

Kanāda sagrauj Krieviju!

Secinājums ir tikai viens. Arī zaudējot nedrīkst izgāzties. Pēc šīs hokeja spēles krievi patiesībā pierādīja, cik ir vāji. Krievi izgāzās ne tikai ar rezultātu, bet arī ar savu bezkultūru un gļēvumu, ka pat nespēja noklausīties pretinieka himnu. JĀPROT ARĪ ZAUDĒT AR GODU! 

hokejs-pasaules-

 

Sarakstoties ar savu bijušo audzēkni Janu Kolbinu, kura jau ir jau atradusi savu ceļu.

Man ir liels prieks, ka mūsu nodarbībām bija arī ieguldījums viņas talanta attīstībā.

Tiešām liels paldies!!! (roll)
Vēl joprojām atceros to laiku, kad mācījos arī Jūsu kino kursā, tas noteikti bijis ļoti no svara manai izaugsmei… :) PALDIES! (sun)
Smaidu pilnu šo laiku vēlot,
Cieņā,
J. K. :)

Jana dāvina arī jums savu dzejoli:

***

Šonakt debesu bļodā

Nav nevienas zvaigznes,

Es sēžu istabā gaišā,

Kas pilna Tevis izstarotas laimes.

***

Man uzdāvināja lakstīgalas dziesmu

Ziedošā ceriņu krūmā pie mājas,

Kad vakara vējš liegi svilpa,

Bet ceļiniekam sagura kājas.

Man uzdāvināja rasas pilienu smilgās

Un nedaudz no čalošā strauta,

Drīz arī debesis ziedēs,

No pasaules izzudīs auka.

Tas būs tikai sākums,

Tu radīsi mūžīgo sauli,

Un visaukstākajā ziemas mēnesī

Latvijā ziedēs samtene.

***

Mani tracina līdzības.

Muļķīgais cilvēku pieņēmums,

Ka dzīve ir matemātisks vienādojums.

Līkne uz augšu,

Tikpat gara – uz leju.

Nogrieznim punkts tieši vidū –

Līdz nelabumam pedantisks kvadrāts,

Cilindrs vai riņķa līnija.

Es dievinu dabu,

Ar asimetriskajiem zirnekļa pinumiem

Un nekad vienādo horizonta līniju.

 

Kad esi izvēlējies savu ceļu…

Happy couple on the beach of sea

Piektdien pie manis atnāca kliente (jeb pareizāk ielidoja), jo viņai ir viss pilnīgā kārtībā, lai padalītos savā priekā.  Viņa bija izvēlējusies profesiju, kas saistīts ar zīmēšanu (kaut gan mazākajās klasēs skolotāja centās iegalvot, ka meitenei nav talanta), bet pateicoties viņas spītībai, radošumam un vēlmei darīt to, kas patīk, viņa tagad ir sasniegusi visu, ko vēlējās un savā nozarē kļuvusi par profesionāli. Satikusi mīļoto vīrieti, kam sekoja mīlestība un kāzas, un arī dzīvokļa jautājums ir brīnumaini atrisinājies. Kad bijusi stāvoklī, tad sapratuši, ka mazajā vienistabas dzīvoklī būs par šauru, arī savu rajonu nebija vēlmes mainīt, bet naudas par maz. Bet te pēkšņi kaimiņiene paziņojusi, ka viņai dzīvoklis ir par lielu, un gribētu kaut ko mazāku. Kad viņa nosauca vēlamo summu, tad tā izrādījās tieši tik liela, cik jaunais pāris bija sakrājis.

Tā nu tas notiek, kad esi ticis uz savu ceļu…

 

 Viss būs labi!

DrawingStudent

Šodien tieši pirms Lieldienām priecīga diena. Pie manis atnāca puisis, kuram varēju palīdzēt atrast savu ceļu, savu profesiju. Kaut gan viņš ir uzaudzis bērnu namā un vēl pagaidām jāsakārto viņa nervu sistēma, tomēr es redzu, ka puisis būs uz sava ceļa. Atradām jau skolu, kurā varēs saņemt stipendiju un nebūs jāmaksā mācību maksu. Galvenais, viņš mācīsies to, kas viņam patīk. Labi, ka viņš pārvarēja savu neuzticēšanos cilvēkiem un izstāstīja savu sapni. Sapnis ir realizējams, jo puisim ir talants. Galvenais, viņš sāk sev ticēt…

 

Gaismas stars tumsas valstībā

Pie manis vakar uz konsultāciju ieradās kliente, kura bija lietojusi alkoholu. Viņa gan atvainojās, ka tiešām notikusi nelaime. Jelgavā dzērunā aizgājis bojā viņas 21- gadīgais pusbrālis.  Konsultācijas laikā viņa arvien vairāk izstāstīja par sevi, par savu dzīvi, kuru, protams,īpasi nevar apskaust. Viņa ir sociālo ģimeņu bērns, abi vecāki kurlmēmi, vīrs – narkomāns, bagātie vīra vecāki atņēmuši jaunāko bērnu. Un tagad alkoholisms.

images2EY15A6D

Tomēr mēs atradām gaišo stariņu, un tas ir viņas civilvīrs, kurš mīl viņu, mērķis – lai dēliņš atgriežas ģimenē. Kaut gan mums bija tikai stunda laika, tomēr gandarījums bija liels, kad klientei konsultācijas laikā iemirdzējās acis un viņa paziņoja: “”Jā, kāpēc es dzeru? Man ir labs draugs, kurš mīl manus bērnus kā savējos. Man jāatgriež savs dēls un to es nepanākšu lietojot alkoholu”. Viņa uz konsultāciju nāks vēl, bet pirmais solis ir sperts… Viņai ir mērķis, kāpēc dzīvot. Tā vairs nebija tā nelaimes sagrauztā sieviete, kas ienāca pa manām durvīm…

 

Visu izšķīra viena nakts…

1949.gadā 25. martā visu izšķīra viena nakts, kad Ilzi ar diviem dēliem Mārtiņu (4 gadi) un Klāvu (3 gadi) Strautus izsūtīja uz Sibīriju. Iemesls -viņi pārnakšņoja pie brāļa lauku mājā, un ienāca krievi. Tā Oļģerts Strauts uz kuģi gaidīja savus dēlus un sievu, un nesagaidīja. Viņš ar bēgļu kuģi aizbrauca uz Austrāliju, bet Ilze ar dēliem nokļuva Sibīrijā, tikai tāpēc, ka brālim bija personīgā māja. Lai viņiem visiem vieglas smiltis!

25-marts-4

Tāpēc novērtēsim to, kas mums ir. Mēs patiesībā esam ļoti laimīgi, jo mēs varam sasniegt visu, ko vēlamies.