Web
Analytics

nogurums2

Jebkuras slimības laikā, mēs sajūtam  dzīvības spēku izsīkumu un zūd tonuss. Cilvēks sajūt vājumu, izjūt diskomfortu, viņš kļūst miegains, ir slikts garastāvoklis, satraukums, izklaidība, cilvēks vairs nespēj domāt par neko citu, kā par savu slimību un skumjo stāvokli. Viņu interesē tikai viens jautājums— kad tas viss beigsies?

Tiek uzskatīts, ka cilvēks saņem dzīves spēku rezerves ar ēdienu, kurā ir tauku, olbaltumvielu un ogļhidrāti saturs, ka tādā veidā iegūst nepieciešamo enerģiju, bet vai viss ir tik vienkārši? Cilvēkam ir arī cits spēku «ģenerators», kas patiesībā ir  viņa galvenais dzīvības avots.

Tautas paruna vēsta: «Rīts gudrāks par vakaru». Ar šo parunu, cilvēki atzīmē to faktu, ka ar svaigu galvu un jauniem spēkiem, ko iegūstam miega laikā, problēmas risinās vieglāk un ātrāk.

Cilvēka dvēselei un prātam ir vajadzīgi gan spēki, gan atpūta. Kad cilvēks ir aizmidzis, viņš saņem dzīvības spēku no Visuma, jo tas uzlādē cilvēku ar garīgo enerģiju, tāpēc arī cilvēkam, kas ir maz gulējis, ir slikts garastāvoklis. Ja nesaņemam pietiekoši daudz garīgā spēka no Visuma, tad cilvēks sajūt fizisko spēku zudumu, viņam nav garastāvoklis un ķermenī krīt dzīvības tonuss.  Uzmanīgi pavērojiet, kam ir lielāks garīgais spēks — optimistam vai pesimistam?

Cilvēka saprāts miega laikā spēj atbrīvoties no nevajadzīgās informācijas, saņemt brīdinājumu no Visuma, un tieši tāpēc pēc gulēšanas,  cilvēks sajūt «skaidrību galvā» un pieņem lēmumus vieglāk un efektīgāk.

Bet kāpēc tā nenotiek vienmēr? Kur pazūd dzīves spēki slimošanas laikā? Tas ir tāpēc, ka jums sāp ne tikai ķermenis, bet cieš arī dvēsele un prāts.

Hroniskā noguruma sindroma ārstēšana

Jebkura saslimšana sāk savu attīstību cilvēka prātā, kas izpaužas kā netikums, un tad paliek kā pazudinoša doma, jo tikuši pārkāpti kaut kādi Visuma likumi. Varbūt kādu nosodīji, apmānīji, noskaudi, tad saprātā parādās atbilstoša pazudinošā doma, kas arī ir galvenais slimības iemesls.

Tad šī netikuma atspoguļojums sasniedz dvēseli un sāk «izsūkt» tās dzīvības spēku. Pazudinošā doma dvēselē attīstās līdzīgi kā vēža audzējs, kas izaug uz svešu resursu rēķina. Tas attīstās dvēselē kā parazīts, kas ņem spēkus no donora. Donors ir dvēsele, parazīts —netikums.

Tad ķermenī parādās atbilstošs netikuma atspoguļojums — slimība. Tieši no turienes stiepjas saknes, kāpēc notiek cilvēka imunitātes pazemināšanās un  tieksme uz saslimšanām. Imunitāte ir tieši atkarīga no cilvēka ticības Visumam un, ja tā zūd, tad  viņš kļūst ievainojams – gan iekšēji – garīgi, tā arī ārēji – fiziski.

Tādā veidā, ja sajūtam dzīvības spēku kritumu, imunitātes pazemināšanos un slimības sākumu, tad tūlīt vajadzētu meklēt savu iekšējo  «parazītu», kas iztukšo jūsu dzīvības spēku. Tieši tā attīstībai un barošanai pazūd jūsu prāta, dvēseles un fiziskā ķermeņa  dzīvības resursi. Bet diemžēl, parasti ir pieņemts meklēt  slimības iemeslu tikai ķermenī, piebāzt to ar zālēm un materiālistiskām procedūrām, nepievēršot uzmanību dvēseles un prāta stāvoklim. Risinot šo problēmu tik  vienpusēji— netikums paliek un turpina papildināt savus spēkus, tas vienkārši uz laiku tikai noslēpjas un lēni, bet tomēr regulāri barojas no cilvēka dzīvības spēka avota. Ar to arī izskaidrojams  cilvēka hroniskā noguruma sindroms.

Ir vērts aizdomāties, vai atklājot, ka jūsu ķermenī ir parazīts — jūs ļautu tam mierīgi izsūkt jūsu rezerves? Visdrīzāk nē, bet tieši tādiem procesiem, kas atrodas  mums neredzamajā dvēselē un prātā, mēs nepievēršam uzmanību.