Web
Analytics
Manas Rīgas stāsts. Tanki Rīgas ielās.   # 4

Manas Rīgas stāsts. Tanki Rīgas ielās. # 4

Tas bija briesmīgs un reizē skaists laiks,  jo cilvēki tik ļoti ticēja nākotnei brīvībā. Neskatoties uz to, ka ielas bija pilnas ar tankiem, cilvēki vairs nebaidījās.

Atceros to dienu, kad pa radio brīdināja, ka labāk nevest bērnus uz bērnudārzu, jo esot ļoti bīstami. Uz bērnudārzu neaizvedu, bet tā bija skaista, saulaina diena un nolēmu, ka tomēr bērniem nebūtu pa ļaunu neliela  pastaiga. Tikko izgājām laukā, sajutu zemes rīboņu, jo pa Lielvārdes ielu brauca tanki. Tankisti bija izbāzuši galvas ārā no tanka un tanku stobrus it kā spēlējoties raidīja dažādos virzienos. Mēs atradāmies kā uz skatuves. Pie rokas viens bērns, ratiņos – otrs. Tur bija privātās mājas, un kur paslēpties nebija. Es nezināju, vai kādam no viņiem neienāks prātā tanka stobru vērst  uz mūsu pusi un vienkārši izšaut…, jo viņu skatieni bija tik tukši….

 

Manas Rīgas stāsts.Dieva auss # 3.

Manas Rīgas stāsts.Dieva auss # 3.

 

Īpaši radoša vieta! Tagadējās Pareizticīgo katedrāles telpās kādreiz atradās Planetārijs ar kafejnīcu. Planetārijā notika dažādas lekcijas par astronomijas un citām tēmām. Varēja skatīt zvaigžņotās debesis, ko ar speciālu aparatūru uzbūra uz planetārija griestiem. Tā oficiālais nosaukums bija Zinību nams, bet tautā to dēvēja par “Dieva ausi” .Tas nebija tikai planetārijs un kafejnīca. Tur mēdza pulcēties radošās inteliģences pārstāvji. Tā bija vieta, kur parasti varēja satikt paziņas, apspriest ne tikai ikdienas jaunumus, parunāt savējo lokā par politiku, bet arī noskatīties kādu labu filmu. Kādu brīdi “Dieva ausī” tika izrādītas arī kinokluba filmas – notika tikšanās ar filmu veidotājiem un diskusijas. Pēc Zinību nama atdošanas Pareizticīgo baznīcai, kinokluba seansi notika vēl kādu laiku kinoteātrī “Rīga” un “Kinogalerijā”.

Manas Rīgas stāsts # 2. Kinoklubi

Manas Rīgas stāsts # 2. Kinoklubi

Kad sāka tuvoties “perestroikas” vēsmas, tad sapratu, ka ir jāizdomā kaut kas, lai varētu skatīties labākās ārzemju filmas. Kas meklē, tas atrod. Izrādās, ka jau citu PSRS  “nepaklausīgie kino augstskolu studenti” izdomājuši, kā apiet filmu cenzorus. Tika dibināti kinoklubi, kur rādīja filmas radošai jaunatnei, aizbildinoties, ka ienaidnieku arī jāiepazīst. Tā nu manā vadībā tapa Latvijas Kinoklubu federācija. Īpaši cieša sadarbība bija ar Igaunijas kinokluba federāciju. Mani spilgtākie iespaidi bija iespēja parādīt skatītājiem Rolanda Kalniņa filmu “Četri balti krekli”(Elpojiet dziļi) un ungāru režisora Petera Bačo filmu “Liecinieks”, kas abas tika atzītas par pretpadomju filmām un vairākus gadu desmitus bija aizliegts izrādīt kinoteātros.

Manas Rīgas stāsts # 1. Kino

Manas Rīgas stāsts # 1. Kino

Tā kā tuvojas vēlēšanas, tas man lika aizdomāties par to, ko man nozīmē Rīga un kāpēc jācīnās par Rīgu? Mans dzīves stāsts ir cieši saistīts ar Rīgu. Bērnības pirmos gadus pavadīju Torņakalnā, un četru gadu vecumā nonācu Teikas apkārtnē. Tā nu Rīgā dzimu un Rīgā augu….Pretī logiem atradās kinoteātris “Teika”, kurā bieži mīlēju skatīties filmas. Tā bija iespēja aizbēgt no padomju laika realitātes un stagnācijas savā sapņu pasaulē. Drīz vien netālu – Šmerļa priedēs tika uzcelts kino komplekss. Varbūt tā bija likumsakarība vai nejaušība, bet tur sākās mana darba pieredze. Mans darbs ilgus gadus ir saistījies ar kino.
Pēc žurnālista diploma saņemšanas, mani uzaicināja strādāt vienā no tā laika populārākajiem žurnāliem – žurnālā “Kino”. Vēl liels plus bija tas, ka padomju ideoloģijas pārpilnajā izdevumu klāstā, mūsu žurnālistiem bija iespēja nerakstīt “obligātos ideoloģiskos rakstus”, tā iespēja izpausties radoši apejot padomju laika cenzūru. Tie bija raksti par kino, un ne tikai informēt par lielās Krievzemes aktieriem, bet arī par latviešu aktieriem un bija iespēja lasītājiem ieskatīties arī ārzemju kino daiļradē.

Mūsu domu PIEVILKŠANĀS SPĒKS

Mūsu domu PIEVILKŠANĀS SPĒKS

Pašlaik ir tāds laiks, ka šī vīrusa izplatība vieš cilvēkos bailes un bezspēcību. Tas nozīmē, ka zūd mūsu enerģija. Un tanī brīdī, kad liekas, ka vairs nav spēka, ir jāprot sevi uzmundrināt un nākas pārliecināt pašam sevi, ka tas ir pārejošs periods, un tas nelabvēlīgi iespaido tikai bailīgos. Atceramies, ja baidāmies, tad no slimības neizspruksim. Tātad tikai mainot savu apziņu, mēs kopā mainām pasauli uz uzvarēsim tādu nieku kā vīrusu!

Domāšanas procesā mēs izplatām smalkās ētera vibrācijas – domas, tikpat reālas, kā arī vibrācijas, kas izpaužas caur gaismu, siltumu, elektrību, magnētismu.

Visumu pārvalda viens Sākotnējais likums, tomēr tā izpausmes ir dažādas. Daži no tiem mums ir pazīstami, par citiem mēs neko nezinām. Neskatoties uz to, ar katru dienu mēs arvien vairāk un vairāk uzzinām, un slepenības plīvurs pakāpeniski tiek pacelts. Mēs kompetenti apspriežam gravitācijas likumu, bet ignorējam citu, ne mazāk brīnišķīgu sākotnējā likuma izpausmi – domas pasaules Pievilkšanās (pievilināšanas) Likumu.

Mēs atzīstam, ka atomi, kas veido matēriju, tiek piesaistīti viens otram, ka Zeme piesaista visu, kas uz tās atrodas, un ka ir spēks, kas tur riņķojošās pasaules to orbītā, bet aizveram acis uz patiesi spēcīgu Likumu, kas rada mūsu dzīvi. Saskaņā ar šo likumu mēs piesaistām to, ko mēs vēlamies vai no kā baidāmies.

Kad mums kļūst skaidrs, ka doma ir enerģijas izpausme un ka tai kā magnētam ir pievilkšanās spēks, mēs sākam atrast atbildes uz jautājumiem “Kāpēc?” un “Priekš kā?” attiecībā uz daudziem notikumiem, kas mums iepriekš bija nesaprotami. Nekas neatbalsta studentu tik dāsni par savu laiku un darbu kā pētījums par principiem, pēc kuriem domu pasaulē darbojas spēcīgais Pievilkšanās likums.

Domāšanas procesā mēs izplatām smalkās ēteriskās domas vibrācijas, kas ir tikpat reālas kā vibrācijas, kas izpaužas caur gaismu, siltumu, elektrību, magnētismu. Tas, ka mūsu maņas neuztver domas vibrāciju, nepierāda, ka tās nav. Pietiek ar spēcīga magnēta spēku, lai pievilktu smagu dzelzs gabalu, taču šo spēcīgo spēku nevar ne redzēt, ne nogaršot, ne apskaut, ne dzirdēt, ne tam pieskarties.

Līdzīgi nevar ne redzēt, ne nobaudīt, ne saost, ne dzirdēt, ne pieskarties domas vibrācijām. Lai gan patiešām ir pierādījumi par cilvēkiem, kuri ir īpaši jutīgi pret psihiskām izpausmēm un spēj uztvert spēcīgas domu vibrācijas. Vēl vairāk – daudzi no mums var apstiprināt, ka dažreiz viņi skaidri izjūt citu cilvēku garīgās vibrācijas – gan viņu klātbūtnē, gan no attāluma. Telepātija un tamlīdzīgas parādības nav tukšas fantāzijas.

Gaisma un siltums ir vibrāciju izpausmes, kas ir daudz mazāk intensīvas nekā domas vibrācijas, un atšķirība starp tām ir tikai frekvencē. Zinātniskie avoti sniedz interesantu šī jautājuma interpretāciju.

Mēs bieži dzirdam mentālā zinātnē zināmo apgalvojumu, ka “domas ir materiālas”, un bieži atkārtojam šos vārdus, pilnībā neapzinoties to nozīmi. Ja mēs spēsim viņus patiesi saprast, mēs sapratīsim daudz no tā, kas mums iepriekš bija neskaidrs, un mēs varēsim izmantot brīnumaino spēku – Domas Spēku – tāpat kā jebkuru citu Enerģijas izpausmi.

Domājot, mēs izplatām ļoti augstas frekvences vibrācijas, kas ir tikpat reālas kā gaismas, siltuma, skaņas un elektrības vibrācijas. Un, kad mēs sapratīsim likumus, kas regulē šo vibrāciju radīšanu un pārnešanu, mums būs iespēja tos izmantot ikdienas dzīvē tāpat kā mēs izmantojam pazīstamākas enerģijas formas.

No tā, ko mēs neredzam, nedzirdam, nevaram nosvērt vai izmērīt domu vibrācijas, tas nepavisam nenozīmē, ka tās neeksistē. Ir skaņas viļņi, kurus cilvēka auss nedzird, bet daži no tiem labi dzird kukaiņus, bet citus uztver jutīgas ierīces, kuras izgudrojuši cilvēki. Ir arī gaismas viļņi, kurus cilvēka acs neuztver; dažus no tiem aizķer instrumenti, bet citiem – un viņu lielākajai daļai – ir tik augsta frekvence, ka vēl nav izgudrots instruments, kas tos varētu noķert.

Ar jaunu, precīzāku instrumentu parādīšanos cilvēki uzzinās par jaunām vibrācijām – un tomēr šīs vibrācijas bija tikpat īstas pirms instrumentu izgudrošanas, kā arī vēlāk. Pieņemsim, ka mums nav ierīču magnētisma reģistrēšanai. Šajā gadījumā mums būtu viss iemesls noliegt šī spēcīgā spēka esamību, jo to nevar ne nobaudīt, ne pieskarties, ne saost, ne dzirdēt, ne redzēt, ne nosvērt, ne izmērīt. Bet tas neliedz magnētam pievilkt dzelzi.

Lai reģistrētu katru vibrācijas veidu, jums ir nepieciešama sava īpaša ierīce. Pašlaik cilvēka smadzenes, šķiet, ir vienīgā ierīce, kas spēj reģistrēt domu viļņus, kaut arī okultisti saka, ka šajā gadsimtā zinātnieki izgudros ierīci, kas ir pietiekami jutīga, lai uztvertu un fiksētu domas izpausmes. Iespējams, ka iepriekšminētais izgudrojums var parādīties jebkurā laikā. Tas ir vajadzīgs, un, bez šaubām, šī vajadzība drīz tiks apmierināta. Tomēr tiem, kas darbojas praktiskas telepātijas jomā, nav vajadzīgs labāks pierādījums nekā viņu pašu pieredze.

Mēs pastāvīgi izstarojam vairāk vai mazāk spēcīgas domas un izmantojam to priekšrocības. Mūsu domas ietekmē ne tikai mūs un citus, bet arī tām ir pievilkšanās  spēks. Tās piesaista mums citu cilvēku domas, dzīves apstākļus, cilvēkus, lietas, “veiksmi”, kas atbilst domai, kas valda mūsu prātos. Doma par Mīlestību piesaistīs mums Mīlestību, saskaņojot ar šo domu apstākļus un cilvēkus. Un pretēji – dusmas, naids, skaudība, dusmas un mantkārības domas piesaistīs līdzīgas domas, kas radušās citu cilvēku apziņā, un ienesīs disharmoniju mūsu dzīvē.

Spēcīga un ilgstoša doma padara mūs par centru, kas piesaista atbilstošos citu cilvēku domu viļņus. Domu Pasaulē līdzīgs piesaista līdzīgu. Te darbojas noteikums: “Kā sauksi, tā atsauksies” vai “Ko sēsi, to pļausi”, un pat no visām pusēm.

Vīrietis vai sieviete, kas ir piepildīta ar Mīlestību, redz Mīlestību visur un piesaista citu Mīlestību. Cilvēks, kura sirdī ir naids, saņem visu to naidu, ar kuru viņam jātiek galā. Cilvēks, kurš domā par Cīņu, saskaras ar visām iespējamām Domu Cīņām. Un tā tas notiek: katrs saņem to, uz ko viņš atsaucas, izmantojot savas Apziņas bezvadu telegrāfu. Cilvēks, kurš no rīta ceļas sliktā garastāvoklī, ienes tādu pašu noskaņojumu savā ģimenē. Sieviete, pieradusi piemeklēt vainu ikvienā, dienā vienmēr atradīs izdevību, lai apmierinātu savu tieksmi.

Tas ir svarīgs Domu Pievilkšanas aspekts. Domājot, jūs redzēsiet, ka cilvēks pats rada sev šķēršļus, kaut arī viņš par tiem vaino citus. Ir cilvēki, kuri saprata, ka ir nepieciešams ievērot pozitīvas, mierīgas domas un nekrist apkārtējās disharmonijas ietekmē. Šie cilvēki jutās pilnīgi droši, kamēr ap viņiem plosījās vētras. Cilvēks, kurš ir izpratis domu pasaules Pievilkšanās likumu pārstāj būt  rotaļlieta vētras apziņas Okeānā.

Cilvēce ir iesoļojusi no fiziskā spēka laikmeta intelekta  laikmetā un tagad atrodas uz jauna – psihisko spēku laikmeta sliekšņa. Psihisko enerģiju jomā, tāpat kā citās jomās, ir savi likumi, un mums tie ir jāiepazīst. Pretējā gadījumā mēs nonāksim strupceļā, nezinot, ko nozīmē darboties  nodomu līmenī.

Atcerieties, tikai mainot savu apziņu, mēs kopā mainām pasauli un uzvarēsim tādu nieku kā vīrusu!

VISIEM SVEICIENS LIELDIENĀS!

VISIEM SVEICIENS LIELDIENĀS!

Senie latvieši Lieldienām posās un gatavojās īpaši rūpīgi. Folkloras materiālos ir fiksēts, ka Alsungā pat cūku vilkuši atmuguriski uz dīķi mazgāt, lai visu gadu mājās būtu tīrība un zirnekļi neaustu tīmekļus. Cilvēki Lieldienu rītā vilka mugurā tīras, jaunas drēbes. Tā kā šogad ir dīvainās Lieldienas, tad katrs dara, ko var!

Lejaskurzemē sastopama īpatna Lieldienu tradīcija, kas saukta par putnu dzīšanu. Simboliskā putnu dzīšana notikusi, lai putni to gadu neizēstu sējumu sēklas.

Lieldienas ir arī laiks, kad latvieša klēts ir jau iztukšota, un laiks, kad sākas pavasara darbi. Tomēr Lieldienās arī cepa pīrāgus, vārīja miltu putru ar cūku ribām, gatavoja miestiņu.

Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību un veicināt tās svētību.

Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums. Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu. Meitas dod olas puišiem par šūpošanu, ar olām mainās, ar tām sitas.

Ja Lieldienās līst lietus, tad tas līs katrā svētdienā līdz Vasarsvētkiem.

Tāpat Lieldienās vajag kārtīgi izšūpoties, tad vasarā dunduri, odi un čūskas nekož, būs brangas aitas un gari lini. Šūpuļu kārēji un šūpotāji bija puiši, bet meitas par šūpošanu maksāja vai nu ar olām, vai ar cimdu pāri. Lieldienās pirmos izšūpoja mājas saimnieku un saimnieci. Par šūpošanu un šūpoļu kāršanu puiši dabūja olas, cimdu pāri, alu vai ko tamlīdzīgu. Šūpojās visas trīs Lieldienas un bieži vien arī nedēļu pēc tām. Pēc šūpošanās šūpoles nedrīkstēja atstāt, tad putniem neizdodoties perēšana, vārnas aiznesot cāļus. Šūpoles parasti izjauca un sadedzināja, lai raganām nebūtu kur šūpoties.