Web
Analytics
Mūsu Rīgas stāsts. Tikai neesiet vienaldzīgi!

Mūsu Rīgas stāsts. Tikai neesiet vienaldzīgi!

Es pieminēju dažādus notikumus no Rīgas pagātnes, lai mēs padomātu katrs caur savu prizmu, kur esam kļūdījušies, ja spējam Rīgu pazaudēt desmit gadu garumā.

Mūsu senči aizstāvēja Rīgu ne tikai filmā, bet cīnījās par Rīgu līdz pēdējam elpas vilcienam, bet mūsdienu rīdzinieks pat nespēj pacelt savu pēcpusi un aiziet līdz vēlēšanu iecirknim. Jāsaka, ka dažu atrunas ir vienkārši smieklīgas un reizē kaitinošas.

Tā kā Rīgu uzcēla vācieši, tad būtu jāatdod Rīgu vadīt kādam vācietim. Pilnīgs vēstures analfabētisms. Rīga bija jau sen, vēl pirms vāciešiem, zviedriem un krieviem. Arheoloģiskie atradumi Rīgas teritorijā liecina, ka apdzīvota vieta te pastāvējusi jau 12. gadsimtā. Varbūt vēl senāk?

Kāds, kas pārskatījies filmas, ir pārliecināts, ka nekas nav jādara, jo visu atrisinās lidojošie šķīvīši. Vēl kāds cits aicina nebalsot, jo tā viņš protestēšot. Kam interesē viņa protests, sēžot uz dīvāna? Tādiem vispār būtu jātur mute ciet. Neesi izteicis savu viedokli, tad klusē!

Dažs gaida princi baltā zirgā, kas atjās un atrisinās visas viņu problēmas. Radīsies kāda jauna “balto zvirbuļu” partija, kas padarīs rīdzinieku dzīvi par paradīzi.

Cien. vēlētāji, svītrojiet vai lieciet plusiņus, bet neesat vienaldzīgi ! Atcerieties, ka bez kustības nekad nevar būt pārmaiņas – ne dabā, ne biznesā, ne politikā.

Mūsu Rīgas stāsts. Vēstule baltkrieviem

Mūsu Rīgas stāsts. Vēstule baltkrieviem

Arī tas ir Rīgas stāsts, kas vakar notika pie Baltkrievijas vēstniecības. Baltkrievi, es tik ļoti jūs saprotu, kas notiek tevī, kad tu ar sirdi un dvēseli pēkšņi saproti, ka esi ne tikai cilvēks, bet esi arī savas zemes saimnieks – baltkrievs. Tu tik ļoti vēlies patiesu brīvību, lai varētu dzīvot un brīvi attīstīties savā valstī. Es ticu, ka arī Svetlanas Tihanovskas ideāli ir godīgi un patiesi. Tas, protams, bija labi, ka jūs Rīgā izteicāt protestu pie Baltkrievijas vēstniecības. Tikai tad, kad uzzināju, kad galvenie organizētāji ir Sorosa- velkomistu partiju pulciņš, tad man tiešām palika bail par jums. Uzmanieties, lai bēgot no vilka, neiekristu cita lāča ķetnās! Mēs jau to pieredzējām un izjūtam vēl tagad.
Es jums novēlu patiesu brīvību, nevis tikai ilūziju par brīvību! Абарані сябеі i сваю зямлю! Dievs svētī Latviju! Бог дабраславіць Беларусь!
Mūsu Rīgas stāsts. Mēs zaudējām Rīgu!

Mūsu Rīgas stāsts. Mēs zaudējām Rīgu!

Manas Rīgas stāsts pagaidām ir beidzies, bet tagad ieskatīsimies mūsu kopējā Rīgas stāstā.Kas notika tālāk? 2009.gadāŠlesers uzsāka gatavošanos pašvaldību vēlēšanām, kurās startēja kā LPP/LC līderis Rīgā. Nils Ušakovs arī netērēja velti laiku, bet apguva Krievijas propagandas mācības meistarību (padomju laikā visa valsts iekārta balstījās uz ļoti augstu propagandas līmeni). Tā nu tauta atkal gaidot savus glābējus “baltā zirgā” ievēlēja Rīgas Domē Aināru Šleseru (15,11%), kurš steidzīgi izveidoja koalīciju ar “Saskaņas Centru” (34, 29% ), un kļuva par domes priekšsēdētāja  Nila Ušakova vietnieku. Neaizmirstiet, ka apvienojoties ar Saskaņas Centru, tajā brīdī mācītājpartijas pārstāvis A. Šlesers nodeva Rīgu tieši tāpat kā “Vella kalpos” Pētera baznīcas virsmācītājs Samsons. Saki vēl, ka vēsture neatkārtojas!

Manas Rīgas stāsts. “Vella kalpi” atgriežas Vecrīgā# 7

Manas Rīgas stāsts. “Vella kalpi” atgriežas Vecrīgā# 7

Dziļās krīzes laikā daudzi cilvēki pameta Rīgu un brauca prom, jo daudziem uz pleciem bija smago kredītu nasta, citi kā sprīdīši aizbrauca meklēt darbu un lielo laimes zemi, bet mēs jau zinām, kā beidzās šī pasaka? Tas bija smags laiks, neizdzīvoja arī mūsu jauniešu izdevumi.
Kaut kas bija jādara…Bez izglītības nekur tālu netiksi un tā žurnālista maģistram pievienojās pedagoģijas maģistrs. Izveidoju vairākas studiju programmas dažādām augstskolām un sagatavojusi tās akreditācijai. Cilvēku radošā attīstība nekur nepazuda un tā radās grāmata “Radošais mārketings”.
Strādājot augstskolās man bija svarīgi ne tikai lasīt studentiem lekcijas, bet jauniešus iesaistīt dažādās aktivitātēs. Viena no šādām aktivitātēm, kurā iesaistījāmies kopā ar studentiem, bija iespēja rīdziniekiem un saviem mīļajiem aktieriem no filmas “Vella kalpi” sarīkot svētkus Vecrīgas ielās.
Filma “Vella kalpi” iznāca uz ekrāniem 1970. gadā, ko varēja nosaukt par pirmo atmodu cilvēku sirdīs. Iemīļotie varoņi no “Vella kalpiem” atļāvās daudz vairāk, nekā to spēja tā laika vienkāršais cilvēks. Brīnums, ka toreiz šo filmu neaizliedza. Varbūt to glāba, ka tā bija kostīmfilma un žanrs – komēdija? Varbūt tiem tur vienkārši nepieleca?
Manas Rīgas stāsts.. Ne tikai žurnāls jauniešiem.# 6

Manas Rīgas stāsts.. Ne tikai žurnāls jauniešiem.# 6

Auga mani bērni un augu es. Mani bērni bija paaugušies un viņiem nebija sava izdevuma. Vecie izdevumi tikko vilka dzīvību, jo neatbilda tā laika jauniešu domāšanai. Pēc PSRS laika nomāktās atmosfēras bija laiks atgriezt jauniešiem pašapziņu un man bija svarīgi, lai bērni noticētu saviem spēkiem un attīstītu savus talantus. Tika atjaunota avīze “LaBA” (Latvijas bērnu avīze), tikai ar citu saturu, bet man uzticēja izveidot tā laika stilīgāko žurnālu – Tīņu stils, kas neierasti tiem laikiem uzrunāja jauniešus ne tikai ar interesantu informāciju, bet palīdzēja jauniešiem radoši attīstīties un pārvarēt grūtos pusaudžu gadus. Tas nebija tikai žurnāls. Žurnāla ietvaros kopā ar jauniešiem tika veidoti fotoseriāli, rīkotas pludmales volejbola sacīkstes, žurnāla lappusēs notika diskusijas starp dažādiem tā laika jauniešu subkultūras pārstāvjiem utt. Veidojās jauna, domājoša paaudze, kuri saprata, ka viss atkarīgs tikai no viņiem pašiem.

Manas Rīgas stāsts. Bimini.   # 5

Manas Rīgas stāsts. Bimini. # 5

Pēc barikādēm vēl kādu laiku sabiedrībā valdīja pacēlums, jo cilvēki patiešām sirdī ticēja brīvas Latvijas idejai. Radās daudz kas jauns. Viens no šiem jaunumiem bija kino muzikālais centrs “Bimini”, kur man piedāvāja atjaunot kinokluba darbību. Tur katru dienu bija sava programma. Modes vakars, mūzikas vakars, kino vakars un, galvenais, iesakās karaoke ēra, kur katru vakaru vadīja dziedātājs Ingus Ulmanis. Daudzi jaunie talanti uzsaka savu karjeru tieši ‘Bimini’’, ievingrinot savu balsi karaoke. Laikam šeit arī man radās doma, cik svarīgi ir jaunietim attīstīt talantu, kas vēlāk laikā kļuva par manu turpmāko darbu vadmotīvu.

“Bimini” klubs bija pirmais, kurā varēja satikt gan vienkāršu jaunieti, žurnālistus, aktierus, dziedātājus utt., gan pārstāvjus no dažādām ārzemju vēstniecībām. Visi jutās labi un nebija starpība, vai Tev mugurā ir dārgs uzvalks vai vienkārši džinsi. Sabiedrības dalīšanās sākās vēlāk.