Web
Analytics
Patriotisms ir tautas pašapziņa

Patriotisms ir tautas pašapziņa

large_aabf

Patriotisma jūtas ir kā vējš, kas pūš cilvēka burās, un šis cilvēks spējīgs attiecīgā situācijā kļūt par varoni. Mūsdienu Latvijā tik daudz latviešu slimo ar “mazā cilvēka” vai “reņģu ēdāja” sindromu, aizmirstot, ka tieši patriotisms dod dzīvei jēgu un ir tās zāles, kas ārstē šo slimību. Tas būtu nepieredzēts brīnums, ja kāda tauta tādos juku laikos, kādi ir pašreiz, izkļūtu no depresijas, un “tiktu zirgā” bez patriotisma. Tas būtu tas pat, kas peldēt bez ūdens.

Latviešu tautas asimilētāji un nicinātāji to labi saprot. Latvieši nokļuvuši it kā apburtā lokā: patriotisms nespēj izpausties tādēļ, ka tautai nav mērķa sajūtas, kas piešķir tās rīcībai jēgu.

Mērķis vidusmēra latvietim nav tādēļ, ka tas nejūt sevī patriotismu! Kamēr cilvēks ir depresijā bez mērķa, dzīves ideāla, ticības lēni iet postā un asimilējas, dažāda kalibra kangari, līkcepures, interfrontieši un sociālisti smej savā bārdā (labs piemērs arodbiedrību ciešā draudzība ar SC). Modē ir tendenciozas manipulācijas ar patriotisma jēgu. Kad jāsvin krievu (precīzāk padomju) raksturīgākie svētki kā 9. maijs, 8. marts utt. , tad patriotisms ar tā atribūtiem – sarkanajiem un mūsdienu Krievijas karogiem, ģerboņiem, saukļiem, lozungiem, elkiem ir pozitīva lieta, bet, ja latvju tauta atļaujas to pašu, tad jau tas ir nacionālisms, fašisms un genocīds.

Politiska vai patriotiska nācija?

Kāda nācija esam? Patriotiska vai politiska? Patriotisms (gr.patriotes – tautietis, patris – dzimtene, tēvzeme)- dzimtenes, tēvzemes mīlestība, uzticība savai atpūtai, šo jūtu pamudinātas, tautas masas cīnās pret svešzemju iekarotājiem un apspiedējiem. Patriots (gr. patriotes- tautietis)- cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, ir uzticīgs savai tautai, gatavs upurēties dzimtenes labā un veic varoņdarbus dzimtās zemes interesēs.

Ja mēs sakām politiskā nācija, tad to var saprast dažādi – visi Latvijas iedzīvotāji, kas var būt nācijai naidīgs pilsonis jeb nepilsonis var mīlēt Latviju, tās dabu, klimatu un arī uzskatīt to par savu dzimteni. Šāds politiskās nācijas loceklis var ilgoties Latviju ātrāk rusificēt, jo latvieši politiskajā nācijā būs tikai viens no štrunta etnosiem. Politiskās nācijas pilsonim būs vienalga, vai Latvija ir neatkarīga, vai ne, jo mīlēt Latviju var arī kā Krievijas guberņu un uzskatīt to par savu dzimteni.

Degradēta vai nacionāla tauta?

Bizness, sekss, alkohols, narkotikas, noziedzība, pretlatviskums Latvijas “politisko nāciju” vienos stiprāk par tādām blēņām kā nacionālā pašapziņa un patriotisms. Tieši tāpēc arī valdībā ir personas (neatkarīgi no tautības), kas par katru cenu cenšas pretoties nacionālai, neatkarīgai valstij, kur galvenā noteicēja ir pamatnācija. Mēs jau zinām, ka vēl tagad ir partijas, kas turpina iet pa straumi, neko nemainot Tādejādi Maskava visu laiku draudzīgi sita uz pleca (arī tiešā nozīmē – Kalvītim uzsita uz pleca par Abrenes atdošanu), varēja mierīgi nodarboties ar biznesu, karjeru, nekustāmā īpašuma tirgus sagrābšanu utt. Skatītājiem pat palika tāds iespaids, ka politiķi enerģiski strādā nācijas labā. Patriotisms šādā situācijā neiederējās – tas varēja tikai sajaukt iepriekšējos nodomus. Tikai atcerieties, ka tās nebija latviskas partijas, bet gan vienkārši pērkamas partijas, kurās nav nekāda sakara ar latviskumu.

Tad nu nebrīnieties, ka esam tur, kur esam, principā turpat, kur 1988. gadā, kad pašlaik Rīgas Domē miljoniem iztrūkums, manipulācijas cirks, kas aptumšo lētticīgo cilvēku prātus (to nu nevar noliegt, ka Krievijai manipulatoru skola ir uz augstākā profesionālisma līmeņa), latvieši atkal domā, ka viņu protests – neiet uz vēlēšanām. Tā “izrokot bedri” sev vēl dziļāk.

Novēlējums Lāčplēša dienā!

Latviešiem vēl jāpaaugstina garīgums, morāle un, galvenais, patriotiskā pašapziņa. Katram mums ir jātic, ka no prognozētā un uzplaukuma mūs šķir tikai nedaudz. Ja mūsu kareivji varēja uzvarēt Bermonta armijas pārspēku, tad arī mēs varēsim. Ticēsim, ka pienāks tāds laiks, kad Lāčplēsis celsies augšā no Daugavas dzelmes. Ievērosim un iegaumēsim – Lāčplēsis ir mūsu tautas fiziskā un intelektuālā intuīcija, kas ļauj pareizi sadzirdēt un definēt tumšo un ļauno, kas brīdina mūs par bīstamību ne tikai tad, kad tā ir skaidri redzama un jūtama! Lai tumsu likvidētu, tā vienkārši ir jāizvelk apziņas gaismā.

 

Pārdomas pārlapojot “Latviešu egregors” lappuses