Web
Analytics

Mūsu bērns aug, un šajā vecumā sāk skaidri apzināties savu iekšējo «es», sāk atdalīt sevi no apkārtējās vides. Vienlaicīgi un pakāpeniski viņā  pamostas prasība: novērtēt, spriest, uzvesties kā pieaugušais un tiekties, lai tā viņu arī uztvertu.

Mazā bērna sirds gudrību nomaina galvas loģika, bet iekšējo dialogu ar dvēseles būtnēm  un rotaļlietām nomaina dialogs ar ārējo pasauli. Savu ieguldījumu šajā nozīmīgajā lūzumā  apziņā ienes arī televīzija, skola, ģimene un apkārtējā vide, t.i visa audzināšanas  sistēma, sociālās uzvedības normu un principu sistēma, apgūst arī pirmos arī noteikumus, kuru viņām pakāpeniski ir jāapgūst.

Šajā vecumā ir  ļoti svarīga ir vecāku loma un pieaugušie kā skolotāji un audzinātāji, kuru autoritāte balstās uz dziļu savstarpēju uzticēšanos.

Vecuma ciklā 7–14 gados  bērnā pamostas galvenie enerģētiskie resursi un potenciāli, tāpēc viņš kļūst ļoti aktīvs, dinamisks, kustīgs, pie tam tikpat dinamisks, aktīvs un kustīgs kļūst arī viņa prāts un  iekšējā pasaule. Maz kas no pieaugušajiem pamana tajā vecumā, ka bērnā pamodusies  arī pieaugušās slāpes pēc zināšanām. Bērnu interesē viss — no pasaules uzbūves līdz automobiļa uzbūvei… Viņa ziņkārība ir aktīva, patiesa un lipīga. Tā dod lielisku iespēju arī vecākiem — atgriezties jaunībā, sajust pārsteidzošu, īstu interesi pret visu, kas notiek. Bet pats brīnišķīgākais, kad mēs pēkšņi pārstājam saprast, kurš kuru grūž uz atklātību — bērns ar savām interesēm un spēju brīnīties, spēj iedvesmot arī pieaugušos, kuros no jauna  ierunājās bērna dvēsele.

Un tā ir iespēja atrast kopīgu valodu ar savu bērnu, bet  palaižot garām šo laiku, šo iespēju, mēs varam nolemt savus bērnus uz  dzīvi bez viņu radošā potenciāla, talanta realizācijas.